Pazīmes: Viens no diviem mazākajiem Latvijas sikspārņiem, apakšdelms 28 – 33 mm. Pēc izskata praktiski neatšķirams no dvīņu sugas pigmejsikspārņa P.pygmaeus un ļoti līdzīgs arī Natūza sikspārnim P.nathusii. Apmatojums mugurpusē rūsganbrūns - brūns, vēderpusē pelēkbrūns vai dzeltenbrūns. Ausis īsas un platas, auss radziņš īss, nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma. Atšķirībā no Natūza sikspārņa, augšžoklī otrais priekšzobs parasti īsāks nekā pirmā priekšzoba papildvirsotne. Apakšžoklī visi trīs priekšzobi cieši satuvināti kopā. Izmanto ultraskaņas saucienus, kuri vislabāk dzirdami apmēram pie 45 – 47 (44 – 49) kHz, bet pēc saucieniem to var sajaukt ar Natūza sikspārni un atsevišķos gadījumos – arī ar neparasti “zemas frekvences” pigmejsikspārni.

​

Sastopamība: izplatīts visā Latvijas teritorijā. Ir iemesls domāt, ka populācija pēdējo 10 - 15 gadu laikā ir pieaugusi, un sugas sastopamības biežums ir mainījies no samērā retas uz samērā bieži sastopamu, bet sastopamības biežums tomēr vēl ir precizējams. Migrējoša suga, sastopama tikai vasarā.

​

Barošanās biotopi: vecie muižu parki, arī meži, kā arī uz dažādiem ūdeņiem. Samērā plastiska suga, barojas arī apdzīvotās vietās. Medībās vakaros izlido agri - drīz pēc saulrieta.

​

Vasaras mītnes: gk. ēkas, bet iespējams, arī koku dobumu suga. Bieži veido jauktas aukļkolonijas kopā ar Natūza sikspārni. Latvijā kolonijas parasti nelielas – vidēji lielas (max. līdz 100 pieaugušām mātītēm).

​

Migrācijas: līdzīgi kā pārējās Pipistrellus ģints sugas, tiek uzskatīts par migrējošu sugu, kaut gan tiešu pierādījumu tāliem pārlidojumiem no Latvijas nav.

 

Ziemošana: Latvijā neziemo. Tuvākais šīs sugas ziemošanas gadījums ir Lietuvā, Klaipēdas fortos, bet tas tiek uzskatīts par nejaušu izņēmumu. Visticamāk, ziemošanas vietas ir Viduseiropā vai Dienvideiropā.

​

Īpašas piezīmes: iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas III kategorijā.