Pazīmes:  maza izmēra sikspārnis, apakšdelms 32 – 37 mm. Pēc izskata līdzīgs abām pārējām Pipistrellus ģints sugām un naktssikspārņiem Myotis. No pēdējiem atšķiras ar biezākām ausīm, labi attīstītu epiblēmu, kā arī Pipistrellus ģints pārstāvjiem augšžoklī un apakšžoklī ir tikai 1 pāris priekšdzerokļu. No pundursikspārņa un pigmejsikspārņa atšķiras ar mazāk strupu purnu, nedaudz lielākiem izmēriem un spārna 5. pirksta garumu, kā arī šīm sugām ir atšķirības zobu uzbūvē.

​

Sastopamība: ļoti bieži, bet tikai vasarā (maijā – septembrī). Sastopams visā Latvijas teritorijā.

 

Barošanās biotopi: ļoti dažādi, bet parasti saistīts ar ūdeņiem. Barojas gan dažādos mežainos biotopos: parkos, mežos, uz meža ceļiem, gan uz ezeriem, dīķiem un lielākām upēm. Parasti nakts laikā “pārslēdzas” no mežu biotopiem, kur barojas vakarā, kamēr vēl ir gaišs, uz ūdeņiem (klajumu), kur barojas nakts tumšākajā laikā. Viena no pirmajām sugām, kas vakaros izlido medībās drīz pēc saulrieta.

​

Vasaras mītnes: Izmanto gan ēkas, gan plaisveida koku dobumus (zibens rētas u.tml.). Aukļkolonijas vidēji lielas - lielas, no 50 līdz 350 pieaugušām mātītēm. Lielākā zināmā kolonija Silenes katoļu baznīcas dēļu sienās. Tēviņi vasarā uzturas pa vienam vai daži kopā, pārošanās rajonos nereti putnu būrīšos. Rudens periodā tēviņi ieņem noteiktas teritorijas un riesto pie savas mītnes ieejas vai lidojot ap mītni.

​

Migrācijas: izteikti migrējoša suga, veic līdz 2000 km garus sezonālus pārlidojumus uz ziemošanas vietām Francijā, Nīderlandē, Ziemeļitālijā u.c. Migrācijas maksimums augusta beigās – septembra sākumā (sīkāk sk sadaļā “Migrācijas”).

 

Ziemošana: Latvijā neziemo. Ziemošanas vietas virszemes mītnēs (cilvēka būvēs, malkas grēdās, dobumos utt.) dienvidrietumu un Centrāleiropā 600 – 2000 km attālumā no Latvijas.